dezertieris
dezertieris -ra, v.
dezertiere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Cilvēks, kas dezertē (1).
PiemēriDezertieris vai nu neierodas iesaukšanas punktā, vai arī izbēg no armijas un slēpjas pie saviem radiem un paziņām.
2.Cilvēks, kas dezertē (2).
PiemēriVai viņu tagad neuzskatīs par dezertieri? Sāk, redzēja, ka nekas neiznāks, tāpēc darbā vairs nerādās.
Avoti: 2. sējums