diagnosticēt
diagnosticēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.med. Noteikt (slimību).
PiemēriSlimību diagnosticēt.. nozīmē ne vien to pazīt respektīvi identificēt, bet arī izzināt tās cēloņus (etioloģiju) un slimā organisma patoloģiskās norises (patoģenēzi) tā, lai būtu iespējams noteikt slimības ārstēšanu..
- Slimību diagnosticēt.. nozīmē ne vien to pazīt respektīvi identificēt, bet arī izzināt tās cēloņus (etioloģiju) un slimā organisma patoloģiskās norises (patoģenēzi) tā, lai būtu iespējams noteikt slimības ārstēšanu..
- Pēdējo gadu laikā sasniegti ievērojami panākumi vēža diagnostikā un ārstēšanā. Par to liecina fakti: vēzi arvien biežāk diagnosticē agrīnās stadijās..
- Deguna dobuma polipus diagnosticē ar deguna vai balsenes spoguli, kā arī ar speciālu zondi.
- pārn. Meitene tad nodūra galvu un plucināja mutautiņa stūri, kā to vēl reizēm dara lauku meitenes. «Sirdslietas,» sevī diagnosticēja [ārsts] Egle.
2.Noteikt, konstatēt (faktu) pēc kādām pazīmēm.
PiemēriDiagnosticēt aparāta bojājumu.
- Diagnosticēt aparāta bojājumu.
Avoti: 2. sējums