diagnostika
diagnostika -as, s.; parasti vsk.
1.med. Slimības noteikšana pēc raksturīgajām pazīmēm. Zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanu.
PiemēriIekšķīgo slimību vispārējā diagnostika.
- Iekšķīgo slimību vispārējā diagnostika.
- Diagnostikas vispārējās metodes.
- Nav otra tāda orgāna cilvēkam, kurā atspoguļotos tik daudz visdažādāko slimību procesu kā acīs. Tāpēc acu simptomiem arī iekšķīgo slimību diagnostikā ir izcila nozīme.
- Funkcionālās diagnostikas kabineta medicīnas māsa.. slimniecei nosaka vielu maiņas procesus.
- Nereti rodas grūtības plaušu audzēju diagnostikā. Dažreiz grūti izšķirties par šādu diagnozi pat pēc ļoti sīkas rentgenoloģiskas izmeklēšanas.
2.Fakta noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
PiemēriMašīnas tehniskā stāvokļa diagnostika.
- Mašīnas tehniskā stāvokļa diagnostika.
- Rasu diagnostikā svarīga nozīme ir arī tādām pazīmēm kā horizontālajam sejas profilējumam un vaigu kauliem.
- ..tehniskās diagnostikas svarīgākā īpašība ir tā, ka kontroli veic, neizjaucot, nedemontējot pārbaudāmo automobili vai agregātu.
Avoti: 2. sējums