Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
diatomeja
diatomeja -as, s.
Vienšūnas aļģe ar krama un pektīna apvalku.
PiemēriTo [kramaļģu] krama vāciņi ūdensbaseinos saglabājas un uzkrājas desmitiem un pat simtiem metru biezos slāņos. Šādu slāņu materiālu sauc par diatomeju zemi..
Avoti: 2. sējums