didaktika
didaktika -as, s.; parasti vsk.
1.Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
PiemēriNodarbību vadīšanas galvenais nosacījums ir to pedagoģiski pareiza plānošana un organizācija, kuras pamatā ir padomju pedagoģijas izvirzītie didaktikas principi.
- Nodarbību vadīšanas galvenais nosacījums ir to pedagoģiski pareiza plānošana un organizācija, kuras pamatā ir padomju pedagoģijas izvirzītie didaktikas principi.
2.Pamācība, pamācīšana (parasti klaja, uzmācīga).
PiemēriVisa ainiņa [lugā] didaktikas pārsātināta, Zina un skolotāja nodarbojas tikai ar pamācību izteikšanu, tātad nav dzīvas būtnes, bet kaut kādi garlaicīgu un nepārliecinošu pamācību skandinātāji.
- Visa ainiņa [lugā] didaktikas pārsātināta, Zina un skolotāja nodarbojas tikai ar pamācību izteikšanu, tātad nav dzīvas būtnes, bet kaut kādi garlaicīgu un nepārliecinošu pamācību skandinātāji.
- Agnese atcerējās skolā lasītos vecā Stendera un Neikena stāstus, kas šķebināja ar savu vecmodīgo didaktiku.
- ..lasītājs ir pietiekami apzinīgs un politiski izglītots, lai par lietām un parādībām pareizi spriestu bez uzbāzīgas didaktikas, kur vispārzināmas lietas «ielej kā ar karoti mutē».
Avoti: 2. sējums