Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
diedziņš
diedziņš -a, v.
1.Dem. → diegs.
Stabili vārdu savienojumiKā pa diedziņu (arī diegu).
2.parasti dsk. No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai).
PiemēriVilnu tagad Ardēļa dzirnavās ar mašīnu vērpa, linu dzijas un diedziņus pirka Klidziņā..
Avoti: 2. sējums