Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
diedziņš
diedziņš -a, v.
1.Dem. → diegs.
Stabili vārdu savienojumiKā pa diedziņu (arī diegu).
2.parasti dsk. No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai).
PiemēriVilnu tagad Ardēļa dzirnavās ar mašīnu vērpa, linu dzijas un diedziņus pirka Klidziņā..
  • Vilnu tagad Ardēļa dzirnavās ar mašīnu vērpa, linu dzijas un diedziņus pirka Klidziņā..
  • ..Frickalna kundze jaunnedēļ atvedīšot diedziņus, tad mātei laikam būšot tur jāiet aust palagus un dvieļus.
  • Ar parastu vērpšanas iekārtu kļuvis iespējams no kaprona šķiedrām izgatavot krepa diedziņus, kas ir ļoti izturīgi un elastīgi.
Avoti: 2. sējums