Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dielektriķis
dielektriķis [di-elektriķis] -ķa, v.; fiz.
Viela, kas praktiski nevada elektrisko strāvu.
PiemēriDielektriķa polarizācija.
Avoti: 2. sējums