Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dienderis
dienderis -ra, v.
1.iron. Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (reakcionāro mantīgo šķiru pārstāvjiem).
PiemēriVācu muižnieki un baznīckungi cenzēja visus latviešu valodā iespiežamos izdevumus, periodisko izdevumu redaktori un šādu izdevumu vadītāji arī bija vācu kungi: mācītāji, muižnieku dienderi, viņu uzticamie algotņi.
2.novec. Kalps.
PiemēriJa saimnieks streipuļo, dienderis sāk domāt.
Avoti: 2. sējums