dienderis
dienderis -ra, v.
1.iron. Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (reakcionāro mantīgo šķiru pārstāvjiem).
PiemēriVācu muižnieki un baznīckungi cenzēja visus latviešu valodā iespiežamos izdevumus, periodisko izdevumu redaktori un šādu izdevumu vadītāji arī bija vācu kungi: mācītāji, muižnieku dienderi, viņu uzticamie algotņi.
- Vācu muižnieki un baznīckungi cenzēja visus latviešu valodā iespiežamos izdevumus, periodisko izdevumu redaktori un šādu izdevumu vadītāji arī bija vācu kungi: mācītāji, muižnieku dienderi, viņu uzticamie algotņi.
- Kaut gan [slepenpolicijas] pārvaldes telpās atradās 160 zaldātu, 5 gorodovoji un daudz apbruņotu spiegu,.. četru kaujinieku iebrukums izraisīja carisko dienderu apjukumu.
- Tie fašisma dienderi, kuriem pie pirkstiem cilvēku asinis, kapitulācijas pavēli saņēma kā personiskas Šausmas.
2.novec. Kalps.
PiemēriJa saimnieks streipuļo, dienderis sāk domāt.
- Ja saimnieks streipuļo, dienderis sāk domāt.
Avoti: 2. sējums