dieninieks
dieninieks -a, v.
dieniniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.mil. Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
PiemēriRotas dieninieks.
- Rotas dieninieks.
- Dieninieka pienākumi.
- «Baterija, celties!» dieninieks nokomandēja. «Trauksme!»
2.novec. Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
PiemēriNeviens puisis, ne meita, ne vasarnieks, ne gadinieks, ne nedēļnieks, ne dieninieks labprāt pie Ķideniem nenāca.
- Neviens puisis, ne meita, ne vasarnieks, ne gadinieks, ne nedēļnieks, ne dieninieks labprāt pie Ķideniem nenāca.
- Pirms apprecējies, Pēteris Lagzda bija kalpojis par puisi un dieninieku.
Avoti: 2. sējums