dievbijīgs
dievbijīgs -ais; s. -a, -ā
dievbijīgi apst.
1.Tāds, kas tic dievam, tā varenībai, jūt bijību pret to, cītīgi izpilda reliģiskos priekšrakstus.
Piemēri..pirms 1905. gada.. saimnieks bijis ļoti dievbijīgs un neviena svētdienas rīta nepalaidis, kur savu saimi nenorājis kā īstens patriarhs.
- ..pirms 1905. gada.. saimnieks bijis ļoti dievbijīgs un neviena svētdienas rīta nepalaidis, kur savu saimi nenorājis kā īstens patriarhs.
- ..[students] bijis tik dievbijīgs, ka semināra baznīcā uz ceļiem lūdzis dievu un dedzinājis svētajiem svecītes.
- ..vecais Vilks uz vecuma dienām kļuva varen dievbijīgs, no rīta līdz vakaram lasīja bībeli un katra vārda galā pievienoja pa kādam izteicienam no vecās vai jaunās derības.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDievbijīga izturēšanās.
- Dievbijīga izturēšanās.
Avoti: 2. sējums