dievbijīgs
dievbijīgs -ais; s. -a, -ā
dievbijīgi apst.
1.Tāds, kas tic dievam, tā varenībai, jūt bijību pret to, cītīgi izpilda reliģiskos priekšrakstus.
Piemēri..pirms 1905. gada.. saimnieks bijis ļoti dievbijīgs un neviena svētdienas rīta nepalaidis, kur savu saimi nenorājis kā īstens patriarhs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDievbijīga izturēšanās.
Avoti: 2. sējums