dievticīgs
dievticīgs -ais; s. -a, -ā
dievticīgi apst.
Tāds, kas tic dieva esamībai, visvarenībai. Reliģiozs, dievbijīgs.
PiemēriJa Indra būtu bijusi dievticīga, viņa droši vien būtu lūgusi, lai dievs nedod stiprāku vēju par piecām ballēm.
- Ja Indra būtu bijusi dievticīga, viņa droši vien būtu lūgusi, lai dievs nedod stiprāku vēju par piecām ballēm.
- ..vecāki bij dievticīgi cilvēki un, protams, arī bērnus.. audzināja reliģijas garā..
- ..Līzbete bij palikusi stipri dievticīga, gandrīz katru svētdienu gāja baznīcā..
Avoti: 2. sējums