Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dikts
dikts -ais; s. -a, -ā
dikti apst.; novec.
1.Skaļš (par skaņām).
PiemēriSākumā tās bija klusas nožēlošanas asaras, bet tad kļuva aizvien skaļākas, līdz izvērtās diktās raudās.
2.apst. Ļoti.
PiemēriBet vilks nemaz nevarēja pamukt, cik dikti bija pieēdies.
3.parasti apst. Spēcīgi, stipri.
PiemēriBobs nesita dikti, it kā taupīdams, lai pretinieks tik ātri nesaļimtu.
Avoti: 2. sējums