dikts
dikts -ais; s. -a, -ā
dikti apst.; novec.
1.Skaļš (par skaņām).
PiemēriSākumā tās bija klusas nožēlošanas asaras, bet tad kļuva aizvien skaļākas, līdz izvērtās diktās raudās.
3.parasti apst. Spēcīgi, stipri.
PiemēriBobs nesita dikti, it kā taupīdams, lai pretinieks tik ātri nesaļimtu.
Avoti: 2. sējums