Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
diletantisms
-a, v.; parasti vsk.
Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības. Paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
PiemēriUn diletantisms mākslā kļūst noziedzīgs, kad karojošā neapdāvinātība pieprasa savas «daiļrades» atzīšanu.
Avoti: