Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dimba
dimba -as, s.; parasti vsk. lok.: dimbā; vienk.
Nelaime, neveiksme.
Piemēri«Tagad mēs īsti esam dimbā. Ar vienu airi šajos klanos nekur netiekam uz priekšu.»
Avoti: 2. sējums