Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dimba
dimba -as, s.; parasti vsk. lok.: dimbā; vienk.
Nelaime, neveiksme.
Piemēri«Tagad mēs īsti esam dimbā. Ar vienu airi šajos klanos nekur netiekam uz priekšu.»
Avoti: 2. sējums