dinamika
dinamika -as, s.; parasti vsk.
1.Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
PiemēriCietu ķermeņu dinamika.
2.Attīstības gaita, izmaiņa dažādu faktoru ietekmē.
PiemēriNotikumu dinamika.
3.Spraigums (norisē, kustībā).
Piemēri..monumentālu un tajā pašā laikā izteiksmē ļoti bagātu formu prasa Šekspīra izrādes, kur viss ir aktīvas dinamikas piesātināts, viss pulsē un elpo līdzi darbības ritmam..
4.mūz. Spēka gradācija (skaņām).
PiemēriAtkarībā no dziesmas satura un tēliem, kā arī no izpildītāju iekšējā pārdzīvojuma, dziesma un tās atsevišķi posmi var būt dažādās stipruma pakāpēs, dažādā dinamikā.
Avoti: 2. sējums