diplomātija
diplomātija -as, s.; parasti vsk.
1.Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
PiemēriAtklāta diplomātija.
- Atklāta diplomātija.
- Slepena diplomātija.
- Padomju diplomātijas principi.
- Diplomātijas vēsture.
2.Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi.
PiemēriKlijāniete: Kādēļ tu atturējies balsot? - Klijāns: Diplomātija. Vēl jau nevar īsti zināt, kas un kā. Vēlāk var ir tā, ir tā - kā izdevīgāk.
- Klijāniete: Kādēļ tu atturējies balsot? - Klijāns: Diplomātija. Vēl jau nevar īsti zināt, kas un kā. Vēlāk var ir tā, ir tā - kā izdevīgāk.
- Kad vien radās izdevība, aicināju viņu [Zintu] dejot un mēģināju ieskaidrot, ka nākotnē paredzētā iestudējuma dēļ man [režisoram] ar Iku [pašdarbnieci] jāuztur labas attiecības, taču Zinta šo diplomātiju negribēja saprast.
- Un tas [slikti pirkumi] gadījās tad, ja nebij uzticējusies pašas acīm, bet veiklas [pārdevējas] mēles diplomātijai, pret kuru tā nebij bruņota.
Avoti: 2. sējums