dipēt
dipēt parasti 3. pers., dip, pag. dipēja; intrans.
1.Padobji atskanēt (par soļu troksni).
Piemēri..kāpnēs dip pazīstami soļi.
- ..kāpnēs dip pazīstami soļi.
- Uz skolas kāpnēm bez pārtraukuma dipēja steidzīgi soļi.
1.1.Radīt padobju soļu troksni.
PiemēriAiz gatves gala līkumā Uz lielā ceļa jājējs griežas... Dip pakavi...
- Aiz gatves gala līkumā Uz lielā ceļa jājējs griežas... Dip pakavi...
- ..brikšņos lūza zari, kaut kas smagi tusnīja un dipēja, un pēkšņi upes kraujā pāri krūmu smalcei parādījās varens dzīvnieks.
Avoti: 2. sējums