disharmonēt
disharmonēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.mūz. Traucēt, izjaukt saskaņu, harmoniju.
PiemēriDisharmonējoši akordi.
2.Neatbilst (kam). Būt nesaskanīgam (ar ko).
Piemēri..[meitene runāja] zemā, piesmakušā balsī, kas kaut kā nepatīkami disharmonēja ar viņas maigo, gandrīz bērnišķo seju.
Avoti: 2. sējums