Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
diskreditēt
diskreditēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Padarīt nevērtīgāku, pazemināt. Mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
PiemēriDiskreditēt ideju.
  • Diskreditēt ideju.
  • Diskreditēt cilvēku.
  • ..jo sarežģītāks, nozīmīgāks saturs, jo bagātākai jābūt formai. Citādi nepilnvērtīga forma var tikai diskreditēt atbildīgu tēmu, padarīt to seklu, neinteresantu.
  • ..par sociālistiskā reālisma problēmām ļoti aktīvi debatē ne vien mūsu draugi, bet arī ienaidnieki. Pēdējie visiem spēkiem un līdzekļiem cenšas diskreditēt mūsu mākslas virzību un graut tās panākumus.
Avoti: 2. sējums