divdabība
divdabība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → divdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēks necieš sevī divdabību un nesaskaņu.
- Cilvēks necieš sevī divdabību un nesaskaņu.
- Un tomēr - kas ir gars bez matērijas? To es gribētu izpētīt. Divdabība man pretīga. Jā, garu es gribētu izprast. Visur par to runā, bet no manis tas bēg. Visur tikai miesa.
Avoti: 2. sējums