divdomīgs
divdomīgs -ais; s. -a, -ā
divdomīgi apst.
1.Tāds, ko var saprast dažādi (parasti divējādi).
PiemēriDivdomīga atbilde.
- Divdomīga atbilde.
- «Kur tad tev tas pircējs agrāk bija?» - «Par pircēju vēl agri runāt...» Kārlis divdomīgi novilka. «..Ko var zināt, laiki var mainīties ..»
- Visu laiku taču viņa Cepli intriģēja un pret Cauni izturējās ļoti divdomīgi.
2.Tāds, kas satur norādījumu uz ko pikantu, arī nekautrīgu, nepieklājīgu (par izteicienu, izturēšanos).
PiemēriDivdomīgs joks.
- Divdomīgs joks.
- Jau no paša sākuma viesībām tāds vaļīgāks, intīmāks raksturs. Izlaidīgākas, brīvākas pozas, atklātākas, nemaskoti divdomīgas valodas. Ikkatram laimes vēlējumam, uzsaukumam un dziesmai drusciņ pikanta piejaukuma - ja ne vairāk, tad nozīmīga žesta, nekautrīga smaida.. veidā...
2.1.Tāds, kurā izpaužas kas pikants, arī nekautrīgs, nepieklājīgs.
PiemēriDivdomīgs skatiens.
- Divdomīgs skatiens.
- Derumietes ar Sīmani sasveicinājās.., paslepšus divdomīgi smīkņādamas. Šīs sievas nebūtu tās, kas viņas bija, ja nezinātu par Sīmaņa un Ilmas attiecībām, kuras viņām šķita visai kutelīgas - hi, hi, ne vīrs, ne sieva..
Avoti: 2. sējums