Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
divjūgs
divjūgs -a, v.
1.Pajūgs, kurā iejūgti divi zirgi.
PiemēriBraukt divjūgā.
  • Braukt divjūgā.
  • No ciema brauc ārā divjūgs, un jauni puiši vien sēž ratos.
  • ..aizrikšoja ormaņa divjūgs..
  • ..[vedami] tikai 9 pūri; kas tas divjūgam.
1.1.ģen.: divjūga, divjūgu, adj. nozīmē Diviem zirgiem paredzēts.
PiemēriDivjūga arkls.
  • Divjūga arkls.
  • Divjūgu rati.
  • Upīšu Mārtiņš pirmais apgrieza savu divjūga ori..
Avoti: 2. sējums