Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divjūgs
divjūgs -a, v.
1.Pajūgs, kurā iejūgti divi zirgi.
PiemēriBraukt divjūgā.
1.1.ģen.: divjūga, divjūgu, adj. nozīmē Diviem zirgiem paredzēts.
PiemēriDivjūga arkls.
Avoti: 2. sējums