Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
divpusējs
divpusējs -ais; s. -a, -ā
divpusēji apst.
1.Tāds, ko veido divas (lietojamas, izmantojamas) daļas, puses. Tāds, kas atrodas, noris abās pusēs.
PiemēriDivpusējās lecektīs audzē garākas puķes..
  • Divpusējās lecektīs audzē garākas puķes..
  • Tie [ķīli] var būt vienpusēji un divpusēji notēsti. Vienpusējiem koka ķīļiem slīpi notēsta tikai viena mala, divpusējiem koka ķīļiem -.. abas pretējās malas.
2.Tāds, kas attiecas uz diviem dalībniekiem. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti divi dalībnieki.
PiemēriDivpusējs līgums.
  • Divpusējs līgums.
  • Divpusējas sarunas.
  • Darījumi var būt vienpusēji un divpusēji vai daudzpusēji (līgumi).
  • Ar kosmisko kuģi nepārtraukti tiek uzturēti divpusēji radiosakari.
Avoti: 2. sējums