Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divpusējs
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Tāds, ko veido divas (lietojamas, izmantojamas) daļas, puses. Tāds, kas atrodas, noris abās pusēs.
PiemēriDivpusējās lecektīs audzē garākas puķes..
2.Tāds, kas attiecas uz diviem dalībniekiem. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti divi dalībnieki.
PiemēriDivpusējs līgums.
Avoti: