Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divrocīgs
divrocīgs -ais, s. -a, -ā
Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar abām rokām.
PiemēriPar divrocīgu sauc tādu spininga kātu, kas iekārtots sviešanai ar abām rokām... divrocīgos kātus gatavo divdaļīgus.
Avoti: 2. sējums