Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divtaktu
divtaktu ģen., nelok.
1.mūz. Tāds, ko veido divas taktis. Tāds, kas ilgst divas taktis.
PiemēriDivtaktu pauze.
2.tehn. Tāds (dzinējs), kura pilns darba cikls norisinās divos gājienos.
PiemēriDivtaktu motors.
Avoti: 2. sējums