Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
divtaktu
divtaktu ģen., nelok.
1.mūz. Tāds, ko veido divas taktis. Tāds, kas ilgst divas taktis.
PiemēriDivtaktu pauze.
2.tehn. Tāds (dzinējs), kura pilns darba cikls norisinās divos gājienos.
PiemēriDivtaktu motors.
Avoti: 2. sējums