Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
divviru
divviru ģen., nelok.
Tāds, kas sastāv no divām veramām daļām (par logu, durvīm).
PiemēriMirdza veikli atslēdza šķūni un plaši pavēra tā divviru durvis.
  • Mirdza veikli atslēdza šķūni un plaši pavēra tā divviru durvis.
  • Traktors.. jau piebraucis pie darbnīcas divviru durvīm.
Avoti: 2. sējums