Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divviru
divviru ģen., nelok.
Tāds, kas sastāv no divām veramām daļām (par logu, durvīm).
PiemēriMirdza veikli atslēdza šķūni un plaši pavēra tā divviru durvis.
Avoti: 2. sējums