doņi
doņi -u, vsk. donis, -ņa, v.
1.Daudzgadīgi, arī viengadīgi lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug slapjās vai mitrās vietās).
PiemēriIzplestais donis.
- Izplestais donis.
- Doņi aug pārmērīgi mitrās pļavās, kur augsnē maz gaisa. Barības vērtība doņiem ir zema, un lopi tos parasti neēd.
- Tur [krūmājā] ganās govis, bet tās nav paēdušas. Pārāk mitrs. Aug doņi un vīgriezes.
1.1.sar. Meldri.
PiemēriDoņi ir zaļi, padrukni stiebri, kas aug pie krastiem tur, kur upes dibens ir dumbraini melns.
- Doņi ir zaļi, padrukni stiebri, kas aug pie krastiem tur, kur upes dibens ir dumbraini melns.
- Es klusi peldēju gar niedrēm, kalmēm un doņiem kā gar teiksmainu, melnu mežu.
- ..tur [istabā] bija šaurs, ķirmju sagrauzts drēbju skapis, apaļš galdiņš telpas vidū un četri doņu krēsli.
2.tikai dsk.; bot. Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
Avoti: 2. sējums