dogma
dogma -as, s.
1.Tēze, apgalvojums, mācība, ko pieņem par nemainīgu patiesību, nekritiski, neievērojot konkrētos apstākļus.
Piemēri..teoriju.. viņš [rakstnieks] nekad nav domājis un prasījis par dogmu un kanonu visiem laikiem un paaudžu paaudzēm.
- ..teoriju.. viņš [rakstnieks] nekad nav domājis un prasījis par dogmu un kanonu visiem laikiem un paaudžu paaudzēm.
- Tam jābūt cilvēkam, kurš spēj patstāvīgi orientēties notikumos un vērtēt parādības; kuram marksisms patiešām ir vadonis darbībai, nevis dogma..
- ..formālisma estētiskie principi ir stipri aprobežoti un šauri, tie ātri vien.. pārvēršas šablonos un dogmās.
2.rel. Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic.
PiemēriDaļa itāliešu ir dziļi reliģiozi un svētā vientiesībā tic aizkapa dzīvei.. un citām reliģijas dogmām.
- Daļa itāliešu ir dziļi reliģiozi un svētā vientiesībā tic aizkapa dzīvei.. un citām reliģijas dogmām.
- Reliģija telpas un laika nepārtrauktību pasludināja par baznīcas dogmu un vajāja mācību par telpas un laika pārtrauktību.
- Mācītājs Akots bij dzīvespriecīgs cilvēks. Viens no tiem liberālajiem draudžu ganiem, kas neturas pārāk stingri pie vecās derības dogmām.
Avoti: 2. sējums