doktors
doktors -a, v.
doktore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Padomju Savienībā – augstākais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
PiemēriTehnisko zinātņu doktors.
- Tehnisko zinātņu doktors.
- Ķīmijas zinātņu doktore.
- Visi plašie pētījumi un praktiskā pieredze rada atspoguļojumu jaunās zinātnieces.. doktora disertācijā, kas veltīta poliomielīta problēmām.
- ..docents, latviešu literatūras pasniedzējs.. sācis strādāt pie disertācijas filoloģijas zinātņu doktora grāda iegūšanai.
1.1.Dažās valstīs – viens no zinātniskajiem grādiem. Persona, kam piešķirts šis grāds.
2.Ārsts.
Piemēri«Doktor Avot, jūs atkal izsauc uzņemšanas nodaļa.» Ārsts Avots lēni paceļ pievērtos plakstus un raugās māsā.
- «Doktor Avot, jūs atkal izsauc uzņemšanas nodaļa.» Ārsts Avots lēni paceļ pievērtos plakstus un raugās māsā.
- «Skalpeli... šķēres... pincetes ...» nesatricināmā mierā skanēja ķirurga balss.. «Doktor! Pulss stājas!» ziņoja vecākā māsa.
- Ārsts mani gaida. Telpā svinīgs un balts it viss. Es paskatos - Pretī man smaida Doktors Ģirts Melnacis.
Stabili vārdu savienojumiGoda doktors.
- Goda doktors — Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
Avoti: 2. sējums