doties
doties dodos, dodies, dodas, pag. devos; refl.
1.Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) — par cilvēku.
PiemēriDoties līdzi draugam.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriGovis dodas uz ganībām.
1.2.Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (ar transportlīdzekli noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
PiemēriDoties laivā pāri upei.
1.3.Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) — par transportlīdzekli.
PiemēriLaiva dodas pa upi lejup.
1.4.Pārcelties (uz kurieni), aizceļot (uz kādu vietu) — par cilvēku.
PiemēriLidija viena no pirmajām pieteicās doties uz neapgūto zemju, apgabaliem.
1.5.Pārvietoties, arī sākt pārvietoties, lai apmeklētu (piemēram, teātri).
PiemēriDoties uz izstādi.
2.Pārvietoties un iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā).
PiemēriDoties pie darba.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)doties pazīstamam. (Ne)doties rokā (arī rokās). Doties (arī iet) pensijā.
Avoti: 2. sējums