drēgns
drēgns -ais; s. -a, -ā
drēgni apst.
Mitrs un vēss.
PiemēriDrēgns laiks.
- Drēgns laiks.
- Drēgns rīts.
- Drēgna migla.
- Cēlās drēgns rīta vējš, un tagad uz klāja tiešām bija salti.
- Bija pelēki drēgna diena, Lietus lija garlaicīgs, kluss. Stiepās migla kā bieza siena..
- ..Pelašķu zemes būdā kļuva pavisam drēgni. Ūdens pilēja no griestiem.. Viss bija mikls un sapelējis, kā valgiem miltiem apbērts.
Avoti: 2. sējums