Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
drēgns
drēgns -ais; s. -a, -ā
drēgni apst.
Mitrs un vēss.
PiemēriDrēgns laiks.
  • Drēgns laiks.
  • Drēgns rīts.
  • Drēgna migla.
  • Cēlās drēgns rīta vējš, un tagad uz klāja tiešām bija salti.
  • Bija pelēki drēgna diena, Lietus lija garlaicīgs, kluss. Stiepās migla kā bieza siena..
  • ..Pelašķu zemes būdā kļuva pavisam drēgni. Ūdens pilēja no griestiem.. Viss bija mikls un sapelējis, kā valgiem miltiem apbērts.
Avoti: 2. sējums