Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
drabiņas
drabiņas -u, s.; tikai dsk.
1.Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
PiemēriRatus ar mucām aptur pretim drabiņu baļļai. Kamēr nojūdz zirgu, piena sieva jau paspējusi ienest katrai govij pa pusspainim silto drabiņu.
  • Ratus ar mucām aptur pretim drabiņu baļļai. Kamēr nojūdz zirgu, piena sieva jau paspējusi ienest katrai govij pa pusspainim silto drabiņu.
Stabili vārdu savienojumiDrabiņu maiss.
2.Čagas (no augļiem).
PiemēriPēc pirmā [augļaugu sēklu] skalojuma uz sieta paliek rupjās drabiņas, trauka dibenā - sēklas un drabiņu duļķes..
  • Pēc pirmā [augļaugu sēklu] skalojuma uz sieta paliek rupjās drabiņas, trauka dibenā - sēklas un drabiņu duļķes..
Avoti: 2. sējums