Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
drausmīgs
drausmīgs -ais; s. -a, -ā
drausmīgi apst.
1.Tāds, kas izraisa lielas bailes, šausmas, arī lielu riebumu, pretīgumu.
PiemēriDrausmīgs kliedziens.
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar lielām briesmām, ciešanām, ļaunumu.
PiemēriDrausmīga slimība.
1.2.Tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu.
PiemēriDrausmīgs cilvēks.
1.3.Tāds, kura saturā ir briesmas, ciešanas, ļaunums.
PiemēriMēs.. klausāmies Almas stāstā. Tas ir garš un drausmīgs. Kādas zvērības! Un asinis, asinis!
2.sar. Ļoti liels. Arī ārkārtīgs.
Piemēri..viņš bija iedzīvojies drausmīgās iesnās, pa mežsaimniecībām braukādams. Ik brīdi vajadzēja vilkt ārā lielo kabatlakatu..
2.1.Grūti paciešams (par sajūtām, pārdzīvojumiem).
PiemēriDrausmīgas sāpes.
Avoti: 2. sējums