drausmīgs
drausmīgs -ais; s. -a, -ā
drausmīgi apst.
1.Tāds, kas izraisa lielas bailes, šausmas, arī lielu riebumu, pretīgumu.
PiemēriDrausmīgs kliedziens.
- Drausmīgs kliedziens.
- Drausmīgs grāviens.
- Drausmīga eksplozija.
- Cik pierasts tagad tramvajs ar visu dzelžaino žvākstoņu, kas agrāk bija likusies visdrausmīgāko elles trokšņu atdarinājums.
- Aizkauta vilka kaucieni atskanēja vēl drausmīgāk.
- Seja izskatījās drausmīga.. Vaigi dziļām dobēm starp acu un žokļu kauliem, āda pelnu pelēka, zods retu, mežonīgu bārdu apaudzis..
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar lielām briesmām, ciešanām, ļaunumu.
PiemēriDrausmīga slimība.
- Drausmīga slimība.
- ..[soda ekspedīcija] izpildīja drausmīgus uzdevumus visā Latvijā..
- ..Aleksandrs Papīrs arī paskatījās šahtā - un tūlīt aizvēra acis... «cik tas ir drausmīgi - krist lejup!»
1.2.Tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu.
PiemēriDrausmīgs cilvēks.
- Drausmīgs cilvēks.
- Drausmīgs zvērs.
1.3.Tāds, kura saturā ir briesmas, ciešanas, ļaunums.
PiemēriMēs.. klausāmies Almas stāstā. Tas ir garš un drausmīgs. Kādas zvērības! Un asinis, asinis!
- Mēs.. klausāmies Almas stāstā. Tas ir garš un drausmīgs. Kādas zvērības! Un asinis, asinis!
2.sar. Ļoti liels. Arī ārkārtīgs.
Piemēri..viņš bija iedzīvojies drausmīgās iesnās, pa mežsaimniecībām braukādams. Ik brīdi vajadzēja vilkt ārā lielo kabatlakatu..
- ..viņš bija iedzīvojies drausmīgās iesnās, pa mežsaimniecībām braukādams. Ik brīdi vajadzēja vilkt ārā lielo kabatlakatu..
- Maisu drēbes bikses tīreļa dūksnās sabristas pāri ceļgaliem, drausmīgi netīrais krekls bez pogām..
- ..[kapteinis] platiem soļiem mēro komandtiltu, vienmuļā balsī, pie tam drausmīgi nepareizi vilkdams vienu un to pašu veco jūrnieku ziņģi.
2.1.Grūti paciešams (par sajūtām, pārdzīvojumiem).
PiemēriDrausmīgas sāpes.
- Drausmīgas sāpes.
- Drausmīgas bailes.
Avoti: 2. sējums