drusciņ
drusciņ apst.
druscīt apst.
druscītiņ [drusˈcītiņ] apst.; sar.
Drusku. Mazliet, nedaudz.
PiemēriRedz, kad tā par daudz.. ar mani lepojies [esi lepna pret mani], tad tu man esi rūgta, bet, kad tā drusciņ, tad tu man varen patīc.
Avoti: 2. sējums