druska
druska -as, s.
1.Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml. Arī drupata, drumstala.
PiemēriStikls saplīsa sīkās druskās.
1.1.tikai dsk. Nedaudz pārtikas.
PiemēriKadiriņam sāka gribēties ēst, un pa paradumam viņš.. gāja virtuvē. Te viens otrs lezgīns viņam kaut ko pasniedza no saviem katliņiem.. Un tā viņš dzīvoja kā mazs ubadziņš no citu druskām.
2.vsk. Neliela daļa (no kāda kopuma).
Piemēri«Jā, es jau nu arī kādu drusku varētu atlicināt [sēklas fondam].»
Stabili vārdu savienojumiPa druskai.
Avoti: 2. sējums