dubļains
dubļains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kur ir daudz dubļu. Tāds, kas sastāv no dubļiem. Tāds, kam ir dubļu piejaukums.
PiemēriDubļainas ietves.
1.1.Dubļiem klāts.
PiemēriMētelis mugurā, tikai cepure iebāzta kabatā, zābaki dubļaini, vēl vakardienas briduma.
1.2.pārn. Nepatiess, ļauns, arī rupjš.
PiemēriVēlāk Ojārs uzzināja, ka Knīpers ar sievu.. izgāzuši par viņu veselu straumi dubļainu apmelojumu.
Avoti: 2. sējums