dubļains
dubļains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kur ir daudz dubļu. Tāds, kas sastāv no dubļiem. Tāds, kam ir dubļu piejaukums.
PiemēriDubļainas ietves.
- Dubļainas ietves.
- Dubļaina peļķe.
- Ceļi, vai lielie, vai mazie, visi izrūguši, dubļaini un grumbaini. Pabraukšana pa tādiem grūta un nemīlīga.
- Pīles ar pīlēniem plūc zālītes, rakņājas ar knābjiem pa dīķa dubļaino dibenu..
- ..ēkas nolaistas, logi ar nātrēm aizauguši un pagalms - īstas cūku ganības, dubļains un bedrains.
- Kad tīruma pusē atskanēja pieci šāvieni, Apenājs jau tuvojās ezeram. Pastalās smēlās melni dubļains ūdens.
1.1.Dubļiem klāts.
PiemēriMētelis mugurā, tikai cepure iebāzta kabatā, zābaki dubļaini, vēl vakardienas briduma.
- Mētelis mugurā, tikai cepure iebāzta kabatā, zābaki dubļaini, vēl vakardienas briduma.
- Vai gan tā ir tehnikas saudzēšana, ja arkla lemesi izskata pēc noziež ar eļļu, bet korpuss un riteņi paliek dubļaini?
- ..netīra bija mazā istabele. Dobuļainais kuls.. pielaistīts un dubļains..
1.2.pārn. Nepatiess, ļauns, arī rupjš.
PiemēriVēlāk Ojārs uzzināja, ka Knīpers ar sievu.. izgāzuši par viņu veselu straumi dubļainu apmelojumu.
- Vēlāk Ojārs uzzināja, ka Knīpers ar sievu.. izgāzuši par viņu veselu straumi dubļainu apmelojumu.
Avoti: 2. sējums