dubļi
dubļi -u, v.; tikai dsk.
1.Šķidra masa — ūdenī izmirkuši zeme.
PiemēriDubļu šalts.
Stabili vārdu savienojumiDubļus brist.
1.1.Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta).
PiemēriViņš [Osis] izdauzīja pret klonu dubļiem piekaltušo vīzi.
1.2.pārn. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
PiemēriVisi negaisi nogrima, ducinādami zemes pamalēs, kad viņas [klaušu laikus pieredzējušās mātes] pacēla savus gaisos skatus, kuri bij redzējuši visus dzīves dubļus, bet mūžam atspoguļoja vienīgi zilu debesi.
Stabili vārdu savienojumiApmētāt (ar) dubļiem.
Avoti: 2. sējums