Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dublieris
dublieris -ra, v.
dubliere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
PiemēriŠoreiz izbraukuši no Melnās jūras, Elmārs bijis par stūrmaņa dublieri..
1.1.dsk. Sporta spēlēs — komandas otrais sastāvs, kas sacensībās piedalās paralēli pamatsastāvam.
PiemēriLai uzlabotu.. [futbola komandas] perspektīvas, tiek domāts par talantīgu futbolistu skaita palielināšanu. Dublieru sastāvs ir ievērojami izmainījies.
2.Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā). Arī dublētais (2).
PiemēriIzrāde varēja izjukt: pēkšņi, stundu vai divas pirms izrādes sākuma, saslima tenors, galvenās lomas izpildītājs. Arī dublieru nebija.
3.Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
4.Ierīce, kas dublē citu ierīci.
PiemēriJaunajam aparātam ir automātisks dzirdamības regulētājs, optiskais izsaukuma dublieris..
Avoti: 2. sējums