Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dubultīgs
dubultīgs -ais; s. -a, -ā
dubultīgi apst.
Dubults.
PiemēriDubultīgu samaksu traktoristi saņem par darbu, kas padarīts izejamās dienās.
Avoti: 2. sējums