Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dubļains
dubļains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kur ir daudz dubļu. Tāds, kas sastāv no dubļiem. Tāds, kam ir dubļu piejaukums.
PiemēriDubļainas ietves.
  • Dubļainas ietves.
  • Dubļaina peļķe.
  • Ceļi, vai lielie, vai mazie, visi izrūguši, dubļaini un grumbaini. Pabraukšana pa tādiem grūta un nemīlīga.
  • Pīles ar pīlēniem plūc zālītes, rakņājas ar knābjiem pa dīķa dubļaino dibenu..
  • ..ēkas nolaistas, logi ar nātrēm aizauguši un pagalms - īstas cūku ganības, dubļains un bedrains.
  • Kad tīruma pusē atskanēja pieci šāvieni, Apenājs jau tuvojās ezeram. Pastalās smēlās melni dubļains ūdens.
1.1.Dubļiem klāts.
PiemēriMētelis mugurā, tikai cepure iebāzta kabatā, zābaki dubļaini, vēl vakardienas briduma.
  • Mētelis mugurā, tikai cepure iebāzta kabatā, zābaki dubļaini, vēl vakardienas briduma.
  • Vai gan tā ir tehnikas saudzēšana, ja arkla lemesi izskata pēc noziež ar eļļu, bet korpuss un riteņi paliek dubļaini?
  • ..netīra bija mazā istabele. Dobuļainais kuls.. pielaistīts un dubļains..
1.2.pārn. Nepatiess, ļauns, arī rupjš.
PiemēriVēlāk Ojārs uzzināja, ka Knīpers ar sievu.. izgāzuši par viņu veselu straumi dubļainu apmelojumu.
  • Vēlāk Ojārs uzzināja, ka Knīpers ar sievu.. izgāzuši par viņu veselu straumi dubļainu apmelojumu.
Avoti: 2. sējums