dubļi
dubļi -u, v.; tikai dsk.
1.Šķidra masa – ūdenī izmirkuši zeme.
PiemēriDubļu šalts.
- Dubļu šalts.
- Dubļu peļķe.
- Brist pa dubļiem.
- Iestigt dubļos.
- Nošķiesties ar dubļiem.
- Rudeņos.. kroga priekšā sakrājās tādi dubļi, ka smagāks gājējs varēja tajos viegli iestigt, bet vieglāks jau izlaipoja.
- Pagalmā dubļi plakšķēja zem kājām.
- Visu nakti gāza auksts, rudenīgs lietus. Ceļi pārvērtās neizbrienamos dubļos.
- Bērzu gatve rudens slapjumā bija sajaukta dubļu dangās.
- Līst, katru dienu līst. Grāvji pilni ūdens. Ceļi - kā dubļu jūra.
- Ziemu dziļie sniegi jābrien līdz ceļiem, bet visgrūtāk ir rudenī un pavasarī, kad dažviet dubļi līdz ausīm.
Stabili vārdu savienojumiDubļus brist.
- Dubļus brist idioma — Strādāt smagus, netīrus (lauku) darbus.
1.1.Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta).
PiemēriViņš [Osis] izdauzīja pret klonu dubļiem piekaltušo vīzi.
- Viņš [Osis] izdauzīja pret klonu dubļiem piekaltušo vīzi.
- Te stāv arkli ar sastingušu dubļu kārtu klātieni lemešiem..
- Te, kur grīda nekad nenožuva no nācēju un gājēju sanestiem dubļiem,.. nebija ko domāt par mācīšanos.
1.2.pārn. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
PiemēriVisi negaisi nogrima, ducinādami zemes pamalēs, kad viņas [klaušu laikus pieredzējušās mātes] pacēla savus gaisos skatus, kuri bij redzējuši visus dzīves dubļus, bet mūžam atspoguļoja vienīgi zilu debesi.
- Visi negaisi nogrima, ducinādami zemes pamalēs, kad viņas [klaušu laikus pieredzējušās mātes] pacēla savus gaisos skatus, kuri bij redzējuši visus dzīves dubļus, bet mūžam atspoguļoja vienīgi zilu debesi.
- Celies, māsiņ!... Kļūsti citāda... novērsies no tās nejaukās dzīves, kādu esi dzīvojusi!.. Kāpēc tu gribi novilkt visus savos dubļos?
Stabili vārdu savienojumiApmētāt (ar) dubļiem.
- Apmētāt (ar) dubļiem — Izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus. Noķengāt.
Avoti: 2. sējums