Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
duplekss
duplekss -ais; s. -a, -ā
dupleksi apst.
Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus. Divpusīgs.
PiemēriPirmo reizi tika izmantoti dupleksi radiosakari ultraīsviļņu diapazonā..
Avoti: 2. sējums