durstīt
durstīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.trans. Vairākkārt durt, bakstīt, radot, piemēram, caurumu, bojājumu.
PiemēriDurstīt papīra lapu ar adatu.
- Durstīt papīra lapu ar adatu.
- ..cepot gaļu, to nedrīkst durstīt ar dakšiņu un citiem asiem priekšmetiem.
- Lielajā istabā vīri.. cilāja alus glāzes un ar dakšiņām durstīja galerta gabalus.
1.1.Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
PiemēriOjārs ar noasināto naglu klusēdams durstīja galdā caurumiņus.
- Ojārs ar noasināto naglu klusēdams durstīja galdā caurumiņus.
1.2.intrans. Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
PiemēriRe, tāda ir mūsu dzīve, tāda viņa ir, - sauca skroderis, ar pirkstu lapiņā durstīdams.
- Re, tāda ir mūsu dzīve, tāda viņa ir, - sauca skroderis, ar pirkstu lapiņā durstīdams.
2.trans. Vairākkārt durot, bakstot, radīt sāpes, ievainojumu.
Piemēri..Jāni Baronu.. [aizsargi] durstīja krūtīs ar šautenes durkli..
- ..Jāni Baronu.. [aizsargi] durstīja krūtīs ar šautenes durkli..
- pārn. Svelošs kauns sīkām adatiņām dursta visu viņa augumu.
2.1.intrans.
Piemēri..[fašisti] viņam durstīja ar adatām..
- ..[fašisti] viņam durstīja ar adatām..
3.parasti 3. pers.; trans. Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
PiemēriKatalonijas lipīgais māls norāva no kājām vieglās auklu pastalas.. kailās pēdas durstīja ērkšķi un graizīja šķautnainās akmens šķembas.
- Katalonijas lipīgais māls norāva no kājām vieglās auklu pastalas.. kailās pēdas durstīja ērkšķi un graizīja šķautnainās akmens šķembas.
- Rugāji durstīja [pļāvēju] kailās rokas un kājas..
- sal. Džesija klusu raudāja, it kā rožu dzeloņi viņu durstītu.
3.1.pārn. Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
PiemēriSniegs dursta seju.
- Sniegs dursta seju.
- Sals jau sāka durstīt kāju pirkstus un piespieda zēnu celties.
3.2.pārn. Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
Piemēri..sievietes dzēlīgais skatiens pārmaiņus durstīja gan vienu, gan otru.
- ..sievietes dzēlīgais skatiens pārmaiņus durstīja gan vienu, gan otru.
4.parasti 3. pers.; intrans. Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
PiemēriVecmāmiņai pakrūtē dursta visu dienu.
- Vecmāmiņai pakrūtē dursta visu dienu.
- Viņai bij sācis durstīt deniņos.
4.1.Izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
PiemēriKilonam kājās nejauka sāpe gan vēl durstīja līdz ceļiem, bet pakustināt viņš tās varēja.
- Kilonam kājās nejauka sāpe gan vēl durstīja līdz ceļiem, bet pakustināt viņš tās varēja.
- No ātrā skrējiena Pīteram elpa rāvās ciet un sānos durstīja asa sāpe.
- Kā ugunsliesma piepeši šķilās gar Jāņa acīm, durstošas sāpes radās viņa galvā..
Avoti: 2. sējums