dzēst
dzēst dzēšu, dzēs, dzēš, pag. dzēsu; trans.
1.Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām).
PiemēriDzēst uguni.
- Dzēst uguni.
- Dzēst ugunsgrēku.
- ..viņš uguni ar lielāko rūpību bij dzēsis...
- Cilvēki dzēsa liesmas, ar lāpstām metot tām virsū zemi..
- pārn. Septembris... Un atkal bērzi liesmo, Lapu dzirkstis aukstie lieti dzēš...
1.1.Neļaut (kam degošam) degt tālāk.
PiemēriDzēst degošas pagales.
- Dzēst degošas pagales.
- Dzēst ugunskuru.
- Tālu ziemas naktī atblāzmoja ugunsgrēka atspīdums, bet neviens nenāca dzēst degošās mājas.
- pārn. Vēja aumaļu skartā, Lielā, nedzēstā sārtā Kāpēc apse tik sarkani zied?
1.2.Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
PiemēriDzēst lampu.
- Dzēst lampu.
- Dzēst elektrisko spuldzi.
- Tikko aizkūra uguni plītiņā, lampiņas tūliņ dzēsa.
- Nedzēs sveci, diezin vai iededzināsi.
- Uz sliedēm vilciens dzēstām gunīm elš..
2.Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais). Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), lai (no papīra) zustu uzrakstītais, uztrieptais.
PiemēriDzēst nepareizi uzrakstīto.
- Dzēst nepareizi uzrakstīto.
- Dzēst tintes traipu.
- Labu papīru.. var kasīt, dzēst ar gumiju..
- Drīz arī austrumos debess kļuva bālāka - kā ar sliktu gumiju dzēsts papīrs.
3.Maksāt, samaksāt (parādu).
PiemēriDzēst parādu.
- Dzēst parādu.
- Dzēst aizņēmuma procentus.
- Sestdien krogā vecais rēķins nebija dzēsts, un «Lācis» - kā viņi dēvēja krodzinieku - uz parāda vairāk nedos.
- Piedziņa uz parādnieka darba algu tiek vērsta arī tad, ja parādniekam nav mantas vai tās nepietiek, lai pilnīgi dzēstu piedzenamās summas.
- Ieteicams krāt dzēstas pastmarkas, kuru attēls nav nosegts ar pasta zīmogu.
- Uzliktais disciplinārsods.. dzēsts bez jebkādas pavēles, ja darbinieks gada laikā no soda uzlikšanas dienas nav saņēmis jaunu disciplinārsodu.
Stabili vārdu savienojumiDzēst obligāciju. Dzēst pastmarku. Dzēst sodu.
- Dzēst obligāciju — Izmaksāt obligācijā minēto summu.
- Dzēst pastmarku — Apzīmogot pastmarku.
- Dzēst sodu — Anulēt sodu.
4.Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
PiemēriAnna palūkojās celiņā pie kājām, - tas bij vēl gluži mikls, daudzas pēdas tur dzēsušas cita citu, itin nevienas atsevišķi nebij atšķiramas.
- Anna palūkojās celiņā pie kājām, - tas bij vēl gluži mikls, daudzas pēdas tur dzēsušas cita citu, itin nevienas atsevišķi nebij atšķiramas.
- No apkārtējām pļavām ceļas drēgna migla, dzēsdama robežu starp zemi, ūdeni un debesīm.
- Pamazām cēlās vējš, nez no kurienes dzīdams šurp skrandainus mākoņus, kas sāka dzēst zvaigznes.
4.1.Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
PiemēriTumsa un miglājs bija dzēsuši dārza krāsas. Tikai sarkanās ģerānijas vēl kvēloja kā dziestošas lāpas..
- Tumsa un miglājs bija dzēsuši dārza krāsas. Tikai sarkanās ģerānijas vēl kvēloja kā dziestošas lāpas..
- Pa plaši atvērtām durvīm jau nāk sārts rīts dzēst sveču bālo gaismu.
4.2.Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (sajūtas, jūtas).
PiemēriBija neizsakāmi labi turēt ūdens malku mutē, kas uz mirkli dzēsa sāļo asiņu garšu.
- Bija neizsakāmi labi turēt ūdens malku mutē, kas uz mirkli dzēsa sāļo asiņu garšu.
- Sejā kā svinīgā priekā bij dzēstas visas sāpes..
- ..tas nespēja dzēst Millera vārdu radīto saviļņojumu.
- Pļāvējs upē iemērc plaukstu, Pasmeļ malku, slāpes dzēš.
Stabili vārdu savienojumiDzēst slāpes.
- Dzēst slāpes poēt. — Dzesēt slāpes.
4.3.Būt par cēloni, panākt, ka aizmirst.
PiemēriGadi ir daudz ko dzēsuši; atmiņa daudz ko likusi klāt.
- Gadi ir daudz ko dzēsuši; atmiņa daudz ko likusi klāt.
5.Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
PiemēriDzēstie kaļķi.
- Dzēstie kaļķi.
- Daļa no mums rok būvbedri, citi dzēš kaļķus, pārējie liek pamatus.
Avoti: 2. sējums