dzeja
dzeja -as, s.
1.parasti vsk. Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
PiemēriKlasiskā dzeja.
Stabili vārdu savienojumiBrīvā dzeja.
1.1.pārn. Parādība, kas ierosina spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
PiemēriBet gaišums tas, kas plaukst ar smaidu sejās, kad dārzi, druvas ražas brieda līkst, ir mūsu varonīgās dzīves dzeja, - kas sējis, sirdī prieku auklēt drīkst!
2.Dzejolis.
Piemēri..tā ir viņa pēdējā dzeja. «Nedzejošu un nedzejošu vairs,» viņš spītīgi atkārto. Man turpretī liekas, ka taisni ar šo dzejoli viņam savs dzejnieka ceļš būtu jāiesāk.
3.parasti vsk. Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
PiemēriRaiņa dzeja.
Avoti: 2. sējums