dzeltēt
dzeltēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Kļūt dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
PiemēriZāle dzeltē.
1.1.Kļūt dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē.
PiemēriRudzi sākuši dzeltēt.
2.Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
PiemēriPapīrs dzeltē.
3.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
PiemēriPaklusi sarunādamies, visi vispirms aizgāja līdz svaigajai smilšu kaudzei, kas dzeltēja pašā kapsētas malā..
Avoti: 2. sējums