Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dzelzs
dzelzs dzelzs, dsk. ģen. dzelzu, s.
1.parasti vsk. Ķīmiskais elements — pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
PiemēriDzelzs ieguve.
Stabili vārdu savienojumiDzelzs rūda.
2.parasti vsk. Šī metāla sakausējumi. Tērauds.
PiemēriMetināmā dzelzs.
Stabili vārdu savienojumiDzelzs laikmets.
3.Priekšmets, kas parasti izgatavots no tērauda.
Piemēri..koka sijai uznaglo leņķa dzelzi..
4.ģen.: dzelzs, adj. nozīmē Spēcīgs, arī ļoti izturīgs (par organismu, ķermeņa daļām). Stiprs (par veselību).
PiemēriDzelzs veselība.
4.1.Spēcīgs (par gribu, raksturu). Dzelžains (4).
PiemēriDzelzs raksturs.
4.2.Stingri noteikts, arī nemaināms.
PiemēriDzelzs kārtība.
Stabili vārdu savienojumiDzelzs loģika.
Stabili vārdu savienojumiDzelzs inventārs. Dzelzs loks (arī spīles). Dzelzs papēdis.
Avoti: 2. sējums